Servitūti
Konsultācijas:
- no servitūta nodibināšanas izrietošās tiesības un pienākumi;
- servitūtu nodibināšana (reālservitūtu/personālservitūtu) ar līgumu vai testamentu
- prasības pieteikuma sagatavošana un pārstāvība tiesā (servitūta nodibināšana ar tiesas spriedumu)
- likumiskā servitūta nodibināšana
- servitūtu izbeigšanās noformēšana, vienošanās/piekrišanu sagatavošana un reģistrēšana Zemesgrāmatās
- pārstāvība sarunās
- pārstāvība servitūta izlietojuma tiesību aizkāruma gadījumos
Civillikuma 1130. pants. Servitūts ir tāda tiesība uz svešu lietu, ar kuru īpašuma tiesība uz to ir lietošanas ziņā aprobežota kādai noteiktai personai vai noteiktam zemes gabalam par labu.
Civillikuma 1131. pants. Servitūts, kas nodibināts par labu noteiktai fiziskai vai juridiskai personai, ir personālservitūts; servitūts, kas nodibināts par labu kādam noteiktam nekustamam īpašumam, tā ka to izlieto katrreizējais tā īpašnieks, ir reālservitūts.
Civillikuma 1132. pants. Ja rodas šaubas par servitūta apmēru, tas arvien pieņemams vismazākā apmērā.
Civillikuma 1133. pants. Kalpojošā nekustamā īpašuma īpašniekam jāatvēl servitūta izlietotajam arī visas tās blakus tiesības, bez kurām nav iespējams izlietot galveno tiesību, kaut arī no šīm blakus tiesībām izrietētu atkal sevišķs servitūta veids. Šīs blakus tiesības izceļas kopā ar galveno un kopā ar to ari izbeidzas.
Civillikuma 1134. pants. Servitūts arvien apgrūtina tikai pašu lietu, bet ne tās īpašnieku, kādēļ arī par servitūtu nevar būt lietas īpašnieka personisks pienākums.
Civillikuma 1135. pants. Servitūtam jādod labums tā izlietotajam.
Civillikuma 1136. pants. Servitūti ir, izņemot lietojuma tiesību, nedalāmas tiesības.
Civillikuma 1137. pants. Servitūta faktiska izlietošana var būt aprobežota kā laika, tā arī vietas vai izlietošanas veida ziņā, tā tad var attiekties arī tikai uz kādu nekustamā īpašuma daļu.
Civillikuma 1138. pants. Servitūtu var valdīt servitūta tiesību izlietojot.
Civillikuma 1139. pants. Katram, kam pieder servitūta tiesība, jāizlieto tā taisnprātīgi, saudzot pie tam pēc iespējas cita īpašuma tiesību.
Civillikuma 1140. pants. Kalpojošās lietas īpašnieks savkārt nedrīkst servitūta izlietotajam likt ceļā nekādus šķēršļus: viņam jāļauj tam darīt visu, bez kā servitūta tiesību nebūtu iespējams sekmīgi izlietot,, kaut arī tas nebūtu īstais servitūta priekšmets.