Bērnu izcelšanās noteikšana
Konsultācijas:
- Konsultācijas par paternitātes noteikšanas iespējām
- Tiesvedības dokumentu (prasības pieteikums, paskaidrojumi, apelācijas sūdzība, blakus sūdzība, kasācijas sūdzība) sagatavošana:
- par paternitātes noteikšanu
- par paternitātes un paternitātes pieņēmuma apstrīdēšanu
- Pārstāvība tiesā (prasītāja, atbildētāja un trešās personas statuss)
Civillikuma 146. pants. Par bērna māti atzīstama sieviete, kas bērnu dzemdējusi, ko apstiprina ārsta izziņa.
Par tēvu bērnam, kurš piedzimis sievietei laulības laikā vai ne vēlāk kā 306. dienā pēc tam, kad laulība izbeigusies ar vīra nāvi, laulības šķiršanu vai laulības atzīšanu par neesošu, uzskatāms bērna mātes vīrs (paternitātes pieņēmums).
Bērns, kas piedzimis sievietei ne vēlāk kā 306. dienā pēc laulības izbeigšanas, ja sieviete jau ir stājusies jaunā laulībā, uzskatāms par dzimušu jaunajā laulībā. Šajā gadījumā bijušajam vīram vai viņa vecākiem ir tiesības apstrīdēt bērna izcelšanos (149. p.).
Bērna izcelšanos no tēva, kas ir laulībā vai ir bijis laulībā ar bērna māti, apstiprina ieraksts laulību reģistrā.
Civillikuma 149. pants. Paternitātes pieņēmumu bērna mātes vīrs var apstrīdēt divu gadu laikā no dienas, kad viņš uzzināja, ka bērns nav cēlies no viņa.
Tādas pašas tiesības apstrīdēt paternitātes pieņēmumu ir bērna mātei.
Ja bērna māte vai bērna mātes vīrs atzīts par rīcībnespējīgu gara slimības vai plānprātības dēļ, paternitātes pieņēmuma apstrīdēšanas prasību var celt aizgādnis.
Bērns pats var apstrīdēt paternitātes pieņēmumu divu gadu laikā pēc pilngadības sasniegšanas.
Vīra vecāki var apstrīdēt paternitātes pieņēmumu šā panta pirmajā daļā norādītajā termiņā, ja vīrs līdz nāves brīdim nav zinājis par bērna dzimšanu.
Tiesība apstrīdēt bērna izcelšanos ir personiska. Tā nepāriet uz mirušā mantiniekiem, bet viņa celto prasību mantinieki var turpināt.