Aizgādība
Konsultācijas:
- Vienošanās (līgums) par aizgādības tiesībām un saskarsmes tiesībām:
- par bērna dzīvesvietu
- par tikšanās laiku ar bērnu
- par uzturlīdzekļu un citu izdevumu apmēru un maksāšanas kārtību
- par citiem sadzīves apstākļiem
- Pārstāvība sarunās ārpustiesas kārtībā ar otru bērna vecāku
- jautājumos par bāriņtiesām
- Interešu pārstāvība tiesā un citur
- Īpašuma juridiskā aprūpe
- pušu tiesības un pienākumi
Civillikuma 177. pants. Līdz pilngadības sasniegšanai (219. p.) bērns ir vecāku aizgādībā.
Aizgādība ir vecāku tiesības un pienākums rūpēties par bērnu un viņa mantu un pārstāvēt bērnu viņa personiskajās un mantiskajās attiecībās.
Rūpes par bērnu nozīmē viņa aprūpi, uzraudzību un tiesības noteikt viņa dzīvesvietu.
Bērna aprūpe nozīmē viņa uzturēšanu, t.i., ēdiena, apģērba, mājokļa un veselības aprūpes nodrošināšanu, bērna kopšanu un viņa izglītošanu un audzināšanu (garīgās un fiziskās attīstības nodrošināšana, pēc iespējas ievērojot viņa individualitāti, spējas un intereses un sagatavojot bērnu sabiedriski derīgam darbam).
Bērna uzraudzība nozīmē rūpes par bērna paša drošību un trešās personas apdraudējuma novēršanu.
Ar tiesībām noteikt bērna dzīvesvietu saprotama dzīvesvietas ģeogrāfiskā izvēle un mājokļa izvēle.
Rūpes par bērna mantu nozīmē gādību par bērna mantas uzturēšanu un izmantošanu tās saglabāšanai un vairošanai.
Civillikuma 219. pants. Nepilngadība abu dzimumu personām turpinās tik ilgi, kamēr tās sasniedz astoņpadsmit gadu vecumu.